Drukāt

Vēsture

Asins pārliešana Latvijas teritorijā

Pirmā asins pārliešana Latvijā reģistrēta 1871.gadā, kad kādam holēras slimniekam kara hospitālī tika pārlietas asinis. Ir zināms, ka līdz 1941.gadam dažādās Latvijas slimnīcās asinis pārlietas 4000 slimniekiem.

Interesanti, ka līdz pat pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidum donori pirms asins nodošanas tika ieģērbti speciālās drēbēs – baltos halātos, cepurēs un garās balta auduma zeķēs, jo sistēmas, ar kurām ņēma asinis nebija hermētiski noslēgtas. Telpas regulāri dezinficēja. Darbs stacijā ritēja kā konveijerā – kamēr viens donors ģērbās nost, cits jau gatavojās asins nodošanai.

Republikas asins pārliešanas stacijas dibināšana

1940. gadā, pēc pievienošanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (turpmāk tekstā – PSRS), Latvijas veselības aprūpi reorganizēja pēc padomju parauga un 1941. gada 18. martā tika nodibināta Republikas asins pārliešanas stacija (turpmāk tekstā – RAPS), kas tika pakļauta Veselības aizsardzības Tautas komisariātam.

RAPS, kurā strādāja 28 darbinieki, vadīja profesors Pauls Stradiņš (1896. gada 17. janvāris – 1958. gada 14. augusts), kuram darbs tika piedāvāts, ņemot vērā viņa pieredzi Kara Medicīnas akadēmijas ķirurģiskā klīnikā Ļeņingradā. P. Stradiņš pirms oficiālās asins dienesta organizēšanas viesojās Maskavā asins pārliešanas institūtā, kur saņēma padomus darbam, konsultācijas, kā arī sniedza priekšlasījumu par asins pārliešanu. RAPS atradās Pilsētas ielā 13, otrās Rīgas pilsētas slimnīcas koka barakā.

 

 

Lai arī politiskā un ekonomiskā situācija Latvijas teritorijā bija saspringta un 1941. gada pavasarī tautsaimniecība pastiprinājās krīze, RAPS plānoja savu attīstību. Medicīnas vēstures muzejā glabājas protokola kopija no 1941. gada 7. jūnija sanāksmes, kas bija pulcējusi atliekas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk tekstā – LPSR) slimnīcu pārstāvjus un ārstu vadītājus, lai viņus informētu par LPSR veselības Tautas komisariāta pakļautās asins pārliešanas dienesta stacijas nozīmi un par konkrētiem pasākumiem, kas veicami RAPS. Pasākumā piedalījās 57 ārsti no dažādām LPSR reģionālajām slimnīcām – Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Valmieras, Madonas, Cēsvales, Jēkabpils, Gulbenes, Līvānu, Irlavas, Aizkraukles, Cēsu, Rēzeknes, Talsu pilsētu un Abrenes apriņķa slimnīcām. No Rīgas slimnīcām sapulcē piedalījās 14 ārsti.

Plānojot RAPS reģionālās sistēmas attīstību, sapulcē tika nolemts, ka asins pārliešanas kabinetiem jābūt katrā slimnīcā, kurā ir 35 gultas. Lai celtu klātesošo ārstu zināšanu līmeni par asins transfūzijām, sapulcē tika apspriesti 7 referāti:

            •           Asins pārliešana un tās nozīme;

            •           Donoru kadri un to noorganizēšana;

            •           Asinsu stabilizatori un asins pārliešanas indikācijas;

            •           Asinsu noņemšanas demonstrēšana operāciju zālē;

            •           Grupas noteikšana;

            •           Donoru piesaistīšanas iemācīšana;

            •           Asins aizvietotāji.

Valsts asinsdonoru centrs neatkarīgās Latvijas laikā

No 1993.gada marta asinis tiek sagatavotas tikai slēgtā plastikāta iesaiņojumā un procedūras laikā no donora noņem asins standartdevu – 450 ml un  līdz 40 ml laboratoriskiem izmeklējumiem. Katra asins deva tiek sadalītu plazmā, eritrocītu masā un trombocītu leikocītu slānī. No tā savukārt tiek gatavota trombocītu masa.

Kopš 1993. gada pārliešanai netiek izmantotas nesadalītas asinis, bet tikai komponenti. Katra asins deva tiek rūpīgi pārbaudīta uz C, B vīrushepatītu, HIV antivielām, sifilisu un veiktas citas izmeklēšanas. Pēdējo 15 gadu laikā ir iegādāta ES valstu noteikumiem atbilstoša aparatūra asins izmeklēšanai, sagatavošanai, sadalīšanai, filtrēšanai, apstarošanai, uzglabāšanai. Asins plazmu var uzglabāt līdz 3 gadiem, eritrocītus līdz 35 dienām, bet trombocītus līdz 7 dienām.

Deviņdesmito gadu sākumā, kad donoru skaits strauji samazinājās, galvenie iemesli bija bailes inficēties ar HIV vīrusu, kā arī bailes no ziedojamās asins devas lieluma. Tomēr pēdējie desmit gadi ir apliecinājums cilvēku uzticībai asins dienesta drošam apgalvojumam par tikai  vienreiz lietojamu aprīkojumu, materiāliem, ko izmanto individuāli katram donoram. Ir izslēgta iespēja inficēties asins nodošanas procesā.

Kopš 2004.gada VADC ir ieviesti līgumi, ko donors noslēdz ar asins sagatavošanas iestādi, apņemoties pēc procedūras piezvanīt uz VADC, lai noskaidrotu vai izmeklēšanas rezultāti ir labi. Ir gadījumi, kad cilvēks atnāk nodot asinis ar pārliecību, ka ir vesels, bet asiņu izmeklēšana atklāj nopietnas saslimšanas, kuru ārstēšana ir jāsāk savlaicīgi. Ja ir kādas novirzes no normas, donors tiek uzaicināts uz pārrunām ar ārstu, lai paskaidrotu iemeslus un ieteiktu, kā viņam rīkoties tālāk.