Drukāt

Situācijas apraksts

Asins komponentu sagatavošana un kvalitātes nodrošināšana Valsts asinsdonoru centrā (turpmāk – Centrs) notiek pēc valstī apstiprinātām tehnoloģijām, saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvām un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1037 „Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem, un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1037) prasībām.  Noteikumi Nr. 1037 nosaka obligātās (minimālās) prasības, kuras ir jāievēro asins komponentu sagatavotājiem.

Asins komponentu transfūzija ir viena no invazīvajām ārstēšanas procedūrām, tādēļ drošība ir ļoti svarīgs aspekts.  Asins un asins komponentu sagatavošanā svarīgi ir visi etapi, sakot no rūpīgas donoru atlases procedūras, beidzot ar kvalitatīvu laboratorisko testēšanu, jo jebkura transfūzija ir saistīta ar asins transmisīvo slimību risku un transfūziju reakcijām ar neatgriezeniskām, reizēm fatālām sekām. Situāciju precīzi raksturo teiciens: „Medicīna kādreiz bija vienkārša, neefektīva un salīdzinoši droša. Tagad tā ir kompleksa, efektīva un potenciāli bīstama.” (Sir Cyril Chantler, Lancet 1999).

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas Pasaules alianses pacientu drošības definīcijai pacientu drošība (patient safety) ir nejaušu, negribētu kaitējumu neesamība un tās vadība saistīta ar rīcībām, lai izvairītos no kaitējuma pacientam, tā saistīta ar preventīviem pasākumiem un uzlabojumiem sistēmā, iekļaujot sevī iepriekšēju risku noteikšanu un izvairīšanos no iepriekš paredzamām kļūdā.

Pacientu drošības gadījums/ incidents (patient safety event/ incident)- gadījums, kura rezultātā radies vai varēja rasties netīšs (nejaušs, bez iepriekšēja nodoma) kaitējums pacientam, veicot darba pienākumus vai neveiktas darbības rezultātā.   Ņemot vērā visu iepriekš minēto Centrs ir gatavs piedāvāt risinājumus asins komponentu drošības un kvalitātes  paaugstināšanai, lai  nodrošinātu konstruktīvu pieeju, kuras  rezultātā  tiktu sekmēta pacientu drošība,  ieviešot jaunas tehnoloģijas, pilnveidojot diagnostikas iespējas, konsolidējot asins dienestu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza direktīvu 2001/83/EK, nosaka, ka asinis savācot, apstrādājot, izplatot un lietojot jāievēro visi piesardzības pasākumi, atbilstoši zinātnes attīstībai asins pārliešanas transmisīvo slimības izraisītāju noteikšanā, inaktivēšanā un likvidēšanā. Nepieciešams, ka Kopienā ir pieejamas vislabākās iespējamās zinātniskās konsultācijas par asiņu un asins komponentu drošību, jo sevišķi attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Direktīva 2002/98/EK arī nosaka, ka dalībvalstīm var atļaut stingrāku aizsardzības pasākumu uzturēšanu vai ieviešanu attiecībā uz asins un asins komponentu kvalitātes un drošības standartiem, lai pastiprinātu pārliecību par asins pārliešanas ķēdes drošību un veicinātu Kopienas pašnodrošinātību.

Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju Latvijā asins komponentu drošības paaugstināšanai, lai iegūtu precīzākus rezultātus nepieciešams veidot pulu no 6 asins paraugiem, tādējādi samazinot atšķaidījumu. NAT tehnoloģija ir augsti jutīga un specifiska, tā pamatojas uz vīrusu DNS vai RNS mērķa reģionu amplifkāciju un spēj atklāt vīrusa klātbūtni organismā ātrāk par seroloģiskām skrīninga metodēm, ievērojami sašaurinot HIV,HCV un HBV infekcijas loga periodu. NAT metode ir vienīgā, kas ļauj diagnosticēt HCV RNS agrīnajā periodā.

Viens no drošības aspektiem ir eritrocītu masas filtrēšana, daudzās Eiropas valstīs (arī Lietuvā) eritrocītu masas filtrācija tiek nodrošināta 100%, Latvijā 2015. g.eritrocītu masa tika nofiltrēta tikai 4,8%. Neveicot eritrocītu masas filtrāciju, pacienti tiek pakļauti tādiem pēctransfūziju riskiem kā: febrīla nehemolītiskā transfūziju reakcija, HLA aloimunizācijai, leikotropu vīrusu pārnešanas iespējamībai (Citomegalo vīruss, Epšteina Barra vīruss, Cilvēka herpes vīrusi, HTLV-cilvēka T šūnu leikēmijas vīruss,) kā arī tādu mazāk zināmu potenciālo mikroorganismu transmisijai kā KSHV-Kapoši sarkomas vīruss, XMRV-ksenotropo peļu leikēmijas vīruss, toksoplazmozes, bakteriālas kontaminācijas riskam. Bez tā leikocītu esamība eritrocītu masā pazemina šūnu imūno atbildi.

Valstī pacientu ārstēšanai nav pieejams plazmas produkts (inaktivēts, jeb īpaši apstrādāts) - Octaplas, kā alternatīva netiek veikta arī svaigi saldētas plazmas patogēnu inaktivācija, tādējādi pacientiem palielinās transmisīvo infekciju pārnešana un pēctransfūziju blakņu rašanās riski (īpaši TRALI – akūta plaušu bojājuma – risks), pieaug iespējamība inficēties ar vīrusiem, kurus neizmeklē ar skrīninga testiem, pastāv sepses rašanās iespējamība.

Centrs ir definējis riskus, ietverot arī risku varbūtības pieņēmumus, analizējis datus par iespējamiem draudiem, kaitējumu vai ietekmi uz pacienta veselību, identificējis nepieciešamos resursus un noteicis laika grafiku, kā arī vēlas apliecināt, ka problēmas ir pamanītas un gaida efektīvu risinājumu.

Veicamie pasākumi un to finansējums

Asins dienesta struktūras izvietojuma karte un funkcijas

Reorganizācijas ieguvumi

Asins komponentu pašizmaksa pēc reorganizācijas Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju