Drukāt

Intervija ar VADC direkores vietnieci Anitu Daugavvanagu "NRA"

"Neatkarīgās Rīta avīzes" 5. oktobra izdevumā lasāma intervija ar Valsts asinsdonoru centra direktora vietnieci Anitu Daugavvanagu.

Vidēji 7–8% cilvēku, kuri vēlas ziedot asinis, tiek atteikts zema hemoglobīna dēļ. Jauniem cilvēkiem biežākie atteikuma iemesli ir nesen veikti pīrsingi un tetovējumi. Un aptuveni 4,9–6% gadījumu atteikums ir tāpēc, ka persona ieradusies no valsts, pēc kuras vizītes noteiktu laiku nevar ziedot asinis.

Kā tiek sastādīta endēmisko* valstu karte (tā pieejama Valsts asinsdonoru centra (VADC) mājaslapā), cik bieži tās informācija tiek atjaunota, vai un kādi ir riski, ja donors noklusē informāciju, ka ir atgriezies no valsts, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, skaidro VADC direktora vietniece Anita Daugavvanaga.

Malārija, Čikunguņjas drudzis

«Endēmisko valstu karte tiek veidota, balstoties uz informāciju, ko saņemam no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Zāļu valsts aģentūras (ZVA), kas savukārt informāciju saņem no Eiropas epidemioloģiskā slimību profilakses un kontroles centra (ECDC). Endēmiskās valstis tiek iedalītas trijās grupās - atkarībā no tā, kādas slimības katrā no šīm valstīm ir profilējošās, ir noteikti epidemioloģiskie karantīnas periodi, cik ilgi cilvēks, kurš tur bijis, nevar būt donors. Tie ir 12 mēneši, 28 vai 14 dienas,» stāsta VADC direktora vietniece Anita Daugavvanaga.

Viņa paskaidro: 12 mēnešus asinis nevar ziedot cilvēki, kuri atgriezušies no tām valstīm, kur ir aktīva malārija un kur dzīvo odi, kas to pārnēsā. Pārsvarā tā ir Āfrika, arī visa Dienvidamerika, izņemot Čīli, Meksika, gandrīz visa Āzija.

28 dienas asinis nevar ziedot tie, kuri bijuši valstīs, kur iespējama Zikas vīrusa izplatība, Rietumnīlas vīruss un Čikunguņjas drudzis (to izraisa vīruss, ko pārnēsā odi).

Savukārt 14 dienas par donoru nevar būt tie, kuri atgriezušies no valstīm, ko skar KrimasKongo hemorāģiskais drudzis. Šobrīd kartē tādi ir tikai Apvienotie Arābu Emirāti.

Cik bieži Endēmisko valstu karte tiek atjaunota? «Ļoti labs jautājums. Skaidrs, ka odi nav aktīvi visa gada garumā, tāpēc pavasara un vasaras jeb odu aktīvajā periodā mēs šo informāciju atjaunojam katru mēnesi [šā brīža karte atjaunota 16. septembrī], bet ziemas periodā pietiek ar reizi ceturksnī. Jo vismaz Eiropā, uz kurieni cilvēki visbiežāk arī brauc, ziemas sezonā slimības, ko pārnēsā odi, nav tik aktuālas un arī izplatītas.»

Jaunākais ieraksts endēmisko valstu kartē attiecas uz Ungāriju, kas līdz šim tur nebija atzīmēta - tur nesen konstatēts Rietumnīlas vīruss, un tas nozīmē, ka, arī atgriežoties no šīs valsts, asinis nevar ziedot 28 dienas.

Apliecina ar parakstu

Kādi ir riski, ja cilvēks, atgriezies no valsts, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, bet sev zināmu iemeslu - vai materiālās kompensācijas, vai vēlamās brīvās darbdienas dēļ šo informāciju noklusē un tomēr ziedo asinis? VADC direktora vietniece Anita Daugavvanaga stāsta: VADC donoru asinis uz iepriekš minētajiem vīrusiem nepārbauda - tie ir speciāli testi, kas ir ļoti dārgi, un tos veic Latvijas Infektoloģijas centrā. Tas nav donoru programmā nevienā Eiropas valstī.

«Ne jau visiem, kuri kaut kur aizceļojuši, iekož inficēts ods, ne jau visi ir slimi, kuri bijuši šajās valstīs. Un, paldies dievam, malārija no mūsu donoru asinīm tādā veidā nav pārnēsāta. Protams, mēs nevaram izslēgt, ka cilvēkam inficētais ods ir iekodis, mēs nevaram eksperimentēt ar to pacientu veselību, kuriem nepieciešamas donoru asinis, tāpēc mēs aicinām donorus būt godīgiem. Viss mūsu darbs balstās uz donoru godprātību.»

VADC paļaujas ne jau tikai uz godavārdu. Pirms asins ziedošanas donors aizpilda anketu, kur starp daudzajiem jautājumiem («vai kādreiz esat lietojis/usi narkotiskās vai psihotropās vielas?», «vai esat slimojis/usi ar sifilisu, tuberkulozi, vīrushepatītu?», «vai pēdējā pusgada laikā jums bija operācijas, gastroskopija, tetovēšana, pīrsings, adatu terapija, ausu caurduršana?») ir arī jautājums: «Vai pēdējā gada laikā bijāt ārpus valsts? Ja bijāt, tad kurās valstīs?» Un savu sniegto informāciju, ka tā ir patiesa, donors apliecina ar parakstu.

Noteikumi visiem vienādi

Bet, ja cilvēks, atgriezies no valsts, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām un kur epidemioloģiskais karantīnas periods ir 12 mēneši, jūtas ļoti labi, turklāt viņam ir kāda no retajām asinsgrupām, kuras VADC krājumos allaž trūkst, vai arī tad viņš nevar ziedot? Varbūt izņēmuma kārtā - ja reiz šādu asiņu akūti trūkst - var tās paņemt un tad laboratoriski pārbaudīt? «Nevar. Noteikumi visiem ir vienādi,» nosaka VADC direktora vietniece Anita Daugavvanaga, vēlreiz uzsverot, ka pacienta drošība stāv pāri visam. «Šāda prakse nav ne pie mums, ne arī kur citur Eiropā. Turklāt mums ir jāpilda attiecīgi normatīvie akti, ko nosaka Ministru kabinets.»

C un B hepatīts

VADC direktora vietniece stāsta: mūsu populācijā malārija nav tik aktuāla kā, piemēram, C hepatīts un B hepatīts. Tāpēc pirms katras asins ziedošanas tiek pārbaudīts ne tikai hemoglobīna līmenis, bet arī C hepatīta antivielas, bet katras asins nodošanas procedūras laikā sagatavo vairākus asins paraugus, lai laboratoriski izmeklētu, vai donora asinīs nav pazīmju, kas liecina par saslimšanu ar HIV, C vai B hepatītu, sifilisu.

«Tā kā zināmu laika periodu pēc inficēšanās cilvēks var arī nejust veselības izmaiņas un minētie infekciju marķieri vēl nav nosakāmi, donora asinis papildus tiek izmeklētas ar molekulārām metodēm, nosakot hepatītu un HIV infekcijas vīrusu DNS vai RNS, kas inficēšanos atklāj ļoti agrīnā posmā. Ne velti C hepatītu dēvē par kluso slepkavu - mūsu praksē ir daudz tādu gadījumu, ka cilvēks atnāk ziedot asinis, nezinot, ka ir inficējies,» stāsta Anita Daugavvanaga. Viņa skaidro: ja rezultāti norāda uz iespējamu inficēšanos, tie netiek nosūtīti ne elektroniski, ne vēstules veidā - analīžu rezultāti donoram tiek paziņoti tikai personiski (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), aicinot ierasties pie ārsta uz pārrunām.

Starp citu, kopš šā gada sākuma hemoglobīna līmenis vairs netiek noteikts, ņemot asinis no pirksta, kas dažkārt donoriem šķiet vēl sāpīgāk nekā dūriens vēnā. «Domājot par mūsu donoriem un viņu labsajūtu, izmantojam jaunu, neinvazīvu - atstarošanās spektrometrijas - metodi, proti, hemoglobīna līmenis asinīs tiek noteikts ar optiskā stara palīdzību. Klientiem patīk,» piebilst VADC direktora vietniece.

***

VADC STATISTIKA

• 2013. gadā VADC atklāti 115 C hepatīta saslimšanas gadījumi, 41 B hepatīta slimnieks un 15 HIV vīrusa nēsātāji

• 2014. gadā atklāti 172 C hepatīta saslimšanas gadījumi, 38 B hepatīta slimnieki un 19 HIV vīrusa nēsātāji

• 2015. gadā atklāts 91 C hepatīta saslimšanas gadījums, 36 B hepatīta slimnieki un 11 HIV vīrusa nēsātāji

• vidējais donāciju skaits gada laikā - 55 000

***

INTERESANTI

• Visbiežāk pārliešanai trūkst rēzus negatīvu asiņu, jo tikai 15% cilvēku ir rēzus negatīvi

• Visu grupu un rēzus piederības asinis ir vienlīdz vērtīgas

• Pieaugušam cilvēkam asinis ir aptuveni 7% no ķermeņa masas (apmēram 5 l)

• Veselam cilvēkam ir apmēram 25 triljoni eritrocītu

• Latvijā gada laikā no donoru asinīm sagatavo: 15 tonnas eritrocītu masas, 2,2 tonnas trombocītu masas, 25 tonnas plazmas

• Pēc 2015. gada datiem, 1,75% Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori

• Latvijas populācijas asins grupu sadalījums: A (37%), O (36%), B (20%), AB (7%)

* Valstis, kurās raksturīga pastāvīga noteiktas saslimšanas iespējamība, sauc par endēmiskām.

Tas ir saistīts ar dabas īpatnībām un vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu.

Lasīt visu rakstu: http://nra.lv/veseliba/187075-veseliba-12-menesi-28-vai-14-dienas.htm